tu esi..tu esi..mēžōnīīs!

cau.man ir aukstas zemenes un vēl šis tas šāds tāds.es atceros,ko darīju vakar,bet īsti neatceros,kas notika.Mēs bijām pie Laumas,augstajā grūti sasniedzamajā sestajā stāvā.nu bija Rainis,protams,tad bija Mego,tad bija runas par stiepšanu un vilkšanu,ēēēēm,un tad vēeel . . . .ee.kaut kas bija točna,bet kas.. nu labi,lai paliek,vēl es atceros to,kā mees diemžēl trijos naktī nevarējām novaldīt smieklus,es pat neatceros par ko,āāāā,bija par -Tu esi..tu esi..mēēēžonīiiiis,un tad vēl par Pannu,un Anna teica ka vieglāk būs Annu un tā :D un tad vēl mums bija rokas augšā,Ievai likās ērti,vismaz tā man izklausījās.nu jūs jau zināt,ka vissmieklīgāk ir tad,kad smieties nedrīkst.hehe.
kas vēl.tā-man patīk vēli rīti,jā,kad tu pamosties izgulējies un saule jau sen spīd.bet kas vēl-man patīk arī agri rīti.tādi tiešām agri,kad cilvēku uz ielām vēl nav daudz,ārā ir nedaudz vēss,ļoti nāk miegs,bet var just,kā svaigā un vēsā gaisa dēļ viņš pamazām pazūd.un tad es eju ar Annu pa Valdemāra ielu un runāju kaut ko par Oļģertu Lāsumiņu.jā.tā ir tīri jauki. tagad es gribu uz jūru.sakars?nekāds.brokastis.