pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

nujaa,es tipa rakstu(bet īstenībā gandrīz nerakstu,nu bet tomēr) jaunu blogu,un ja nu interesē,tad apskatiet manu profilu un pie maniem emuāriem redzēsiet arī jauno.es apsolu,ka kaut kad tur reāli rakstīšu,es vismaz gribētu.

trešdiena, 2010. gada 10. februāris

wait


man ir apnikusi ikrīta nosalusī seja,mani ziemas zābaki,mana ziemas jaka,mans ikrīta sarkanais deguns,man ir apnicis ka ādas jaka vientuļa karājas skapī,nu lūuudzu,vismaz uz manu dzimšanas dienu varētu atnākt pavasaris?

ceturtdiena, 2010. gada 4. februāris

redzēt

centīšos uzrakstīt visu,ko atceros.
datorā ieslēgta vēl nedzirdēta,bet laba mūzika,es ar izpūrušiem matiem sēžu pie galda un dziedu līdz.tu sēdi uz palodzes,ir laikam ziema,bet ir atvērts logs,tas nekas,ir vakars un istabā ir pustumsa.kādu brīdi mēs nerunājam,tad tu sāc uzdot muļķīgus un nedaudz smieklīgus,tomēr svarīgus jautājumus,uz kuriem es neatbildu.es pasmaidu katru reizi,kad man vajag atbildēt,jo man liekas,ka atbilde tāpat ir zināma,es tikai negribu to pateikt skaļi,jo tad es saprastu,kā ir.tāpēc es pasmaidu un tu arī pasmaidi,tā kā tu vienmēr dari.es cenšos neskatīties,taču smaidu vēl plašāk,jo man patīk jautājumi uz kuriem tikai patiesi jāpasmaida,tad jānovēršas un jācenšas izskatīties nopietnam.liesma pamazām nodziest,bet nevienu tas īpaši neuztrauc,jo nekas nav beidzies.paliek tikai nedaudz vēsāks bet īstenībā siltāks un tagad ir mana kārta runāt.es aizrautīgi stāstu un nebeidzu smaidīt un skatīties,bet tu tikmēr atbildi un arī smaidi.un es zinu,kas notiek un kas notiks.smaidu tālāk.paliek pārāk vēls un istabā-pārāk tumšs.
es melotu,ja teiktu ka nebija jauki.bet es tik un tā meloju

trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

january


bet man īpaši negribas neko rakstīt,jo es nevaru stāstīt visu,kas notiek un ir noticis,jo vai nu nenotiek nekas,vai arī to,kas notiek es negribu/nevaru/netaisos aprakstīt.bet dienā,kad ārā ir auksts,es esmu atnākusi mājās no stulbas dienas daudz agrāk kā parasti,spīd saule un manī ir dusma un vienaldzība,es atveru blogu,kur nekā nav.un domāju,ka vajadzētu uzrakstīt.man nav ko stāstīt.es gribu pavasari,jo es ienīstu aukstumu.un es vairs nevaru izturēt.manī vārās daudz dusmu un domu,bet kad vajag,nekas nenāk ārā.un pēc tam es domāju,ka vajadzēja pateikt.un gaidu nākamo izdevību
/un vēl es mēdzu nesaprast tevi un tieši tāpēc arī sevi
/es gribu salīt un lai ir silts.bet nav ne lietus ne silts.ir ledus un auksts.un es neesmu salijusi,es esmu apslimusi un man ir pārāk vienalga.atvainojies un piedod man jel

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

OH MY





-i-dont-make-sense-

trāpīts desmitniekā nē bet 2010.
es pārsvarā atceros,kā sagaidīju.tīri tā neko.un no divām gada dienām esmu pazaudējusi tieši divas,yo.uz šīs skumjās nots arī beigsim.gaidīsim labāku

trešdiena, 2009. gada 23. decembris


man patīk putenis
un arī ziemassvētku dziesmas
un pilni veikali ar pirkt gribošiem cilvēkiem
bet
man nav sajūtas
svētku
man vajag un gribas
emocijas

piektdiena, 2009. gada 11. decembris

nedaudz bija un nedaudz būs


..un,kad es no rīta eju pa ēveles ielu,tur ir tumšs un ir maz cilvēku,un man liekas,ka ir ļoti vēls vakars,un ka es nesaprotu,kur es eju.un ka es nevienu nesatikšu,ka es viena braukšu tramvajā kas neatnāks,jo ir pārāk vēls vakars un es kaut kur aizbraukšu un būs tumšs un man varbūt būs laiks padomāt un izdomāt.un raustīsies ielu lampas un garām pabrauks tikai dažas mašīnas.un tad es klīstu līdz pirmajai gaismai,būtu izdomājusi un ietu tālāk.tā arī ir,tikai patiesībā tas nav vēls vakars. tas ir kārtējais rīts uz ēveles ielas,es eju ar kings of leon,ir tumšs un ir maz cilvēku,bet ir dažas mašīnas,pārsvarā peļķes un nosalis deguns.
agrāk nedaudz bija,tad pārgāja un tagad ir atkal nedaudz un drīz atkal pāries,lai vēlāk uznāktu atkal,lai arī cik ļoti negribētos.
man nepatīk un nesanāk runāt gudri,teikšu īsi un negudri-man gribas sniegu,lai ziema būtu ziemīgāka,man negribas skolu un man gribas to pašu ko vienmēr.

kings of leon-closer

mm