pirmdiena, 2010. gada 6. septembris
trešdiena, 2010. gada 10. februāris
wait
ceturtdiena, 2010. gada 4. februāris
redzēt
centīšos uzrakstīt visu,ko atceros.
datorā ieslēgta vēl nedzirdēta,bet laba mūzika,es ar izpūrušiem matiem sēžu pie galda un dziedu līdz.tu sēdi uz palodzes,ir laikam ziema,bet ir atvērts logs,tas nekas,ir vakars un istabā ir pustumsa.kādu brīdi mēs nerunājam,tad tu sāc uzdot muļķīgus un nedaudz smieklīgus,tomēr svarīgus jautājumus,uz kuriem es neatbildu.es pasmaidu katru reizi,kad man vajag atbildēt,jo man liekas,ka atbilde tāpat ir zināma,es tikai negribu to pateikt skaļi,jo tad es saprastu,kā ir.tāpēc es pasmaidu un tu arī pasmaidi,tā kā tu vienmēr dari.es cenšos neskatīties,taču smaidu vēl plašāk,jo man patīk jautājumi uz kuriem tikai patiesi jāpasmaida,tad jānovēršas un jācenšas izskatīties nopietnam.liesma pamazām nodziest,bet nevienu tas īpaši neuztrauc,jo nekas nav beidzies.paliek tikai nedaudz vēsāks bet īstenībā siltāks un tagad ir mana kārta runāt.es aizrautīgi stāstu un nebeidzu smaidīt un skatīties,bet tu tikmēr atbildi un arī smaidi.un es zinu,kas notiek un kas notiks.smaidu tālāk.paliek pārāk vēls un istabā-pārāk tumšs.
es melotu,ja teiktu ka nebija jauki.bet es tik un tā meloju
datorā ieslēgta vēl nedzirdēta,bet laba mūzika,es ar izpūrušiem matiem sēžu pie galda un dziedu līdz.tu sēdi uz palodzes,ir laikam ziema,bet ir atvērts logs,tas nekas,ir vakars un istabā ir pustumsa.kādu brīdi mēs nerunājam,tad tu sāc uzdot muļķīgus un nedaudz smieklīgus,tomēr svarīgus jautājumus,uz kuriem es neatbildu.es pasmaidu katru reizi,kad man vajag atbildēt,jo man liekas,ka atbilde tāpat ir zināma,es tikai negribu to pateikt skaļi,jo tad es saprastu,kā ir.tāpēc es pasmaidu un tu arī pasmaidi,tā kā tu vienmēr dari.es cenšos neskatīties,taču smaidu vēl plašāk,jo man patīk jautājumi uz kuriem tikai patiesi jāpasmaida,tad jānovēršas un jācenšas izskatīties nopietnam.liesma pamazām nodziest,bet nevienu tas īpaši neuztrauc,jo nekas nav beidzies.paliek tikai nedaudz vēsāks bet īstenībā siltāks un tagad ir mana kārta runāt.es aizrautīgi stāstu un nebeidzu smaidīt un skatīties,bet tu tikmēr atbildi un arī smaidi.un es zinu,kas notiek un kas notiks.smaidu tālāk.paliek pārāk vēls un istabā-pārāk tumšs.
es melotu,ja teiktu ka nebija jauki.bet es tik un tā meloju
trešdiena, 2010. gada 27. janvāris
january
bet man īpaši negribas neko rakstīt,jo es nevaru stāstīt visu,kas notiek un ir noticis,jo vai nu nenotiek nekas,vai arī to,kas notiek es negribu/nevaru/netaisos aprakstīt.bet dienā,kad ārā ir auksts,es esmu atnākusi mājās no stulbas dienas daudz agrāk kā parasti,spīd saule un manī ir dusma un vienaldzība,es atveru blogu,kur nekā nav.un domāju,ka vajadzētu uzrakstīt.man nav ko stāstīt.es gribu pavasari,jo es ienīstu aukstumu.un es vairs nevaru izturēt.manī vārās daudz dusmu un domu,bet kad vajag,nekas nenāk ārā.un pēc tam es domāju,ka vajadzēja pateikt.un gaidu nākamo izdevību
/un vēl es mēdzu nesaprast tevi un tieši tāpēc arī sevi
/es gribu salīt un lai ir silts.bet nav ne lietus ne silts.ir ledus un auksts.un es neesmu salijusi,es esmu apslimusi un man ir pārāk vienalga.atvainojies un piedod man jel
/un vēl es mēdzu nesaprast tevi un tieši tāpēc arī sevi
/es gribu salīt un lai ir silts.bet nav ne lietus ne silts.ir ledus un auksts.un es neesmu salijusi,es esmu apslimusi un man ir pārāk vienalga.atvainojies un piedod man jel
sestdiena, 2010. gada 2. janvāris
OH MY
-i-dont-make-sense-
trāpīts desmitniekā nē bet 2010.
Abonēt:
Ziņas (Atom)