january

bet man īpaši negribas neko rakstīt,jo es nevaru stāstīt visu,kas notiek un ir noticis,jo vai nu nenotiek nekas,vai arī to,kas notiek es negribu/nevaru/netaisos aprakstīt.bet dienā,kad ārā ir auksts,es esmu atnākusi mājās no stulbas dienas daudz agrāk kā parasti,spīd saule un manī ir dusma un vienaldzība,es atveru blogu,kur nekā nav.un domāju,ka vajadzētu uzrakstīt.man nav ko stāstīt.es gribu pavasari,jo es ienīstu aukstumu.un es vairs nevaru izturēt.manī vārās daudz dusmu un domu,bet kad vajag,nekas nenāk ārā.un pēc tam es domāju,ka vajadzēja pateikt.un gaidu nākamo izdevību
/un vēl es mēdzu nesaprast tevi un tieši tāpēc arī sevi
/es gribu salīt un lai ir silts.bet nav ne lietus ne silts.ir ledus un auksts.un es neesmu salijusi,es esmu apslimusi un man ir pārāk vienalga.atvainojies un piedod man jel

OH MY

-i-dont-make-sense-
trāpīts desmitniekā nē bet 2010.

es pārsvarā atceros,kā sagaidīju.tīri tā neko.un no divām gada dienām esmu pazaudējusi tieši divas,yo.uz šīs skumjās nots arī beigsim.gaidīsim labāku