pārāk

nu labi,varbūt beidzot es varētu uzrakstīt kaut ko,kas notiek manā galvā.es nesolu,ka tas bus interesanti,bet tā jau īsti nav mana problēma,man galvenais te ir nedaudz izteikties. ēe,pēdējā laikā es daudz domāju.un man liekas,ja kāds nokļūtu manā galvā vai arī lasītu manas domas,viņš diezgan saputrotos un neko nesaprastu. -man ir līdzīgi.es domāju daudz un nesakarīgi,es domāju par viskaut ko & viskaut kā,un ne pie kā gudra es nekad gandrīz nenonāku.bet es jau nekad neko necenšos izdibināt vai kā,es vienkārši domāju kā bija,kā ir un kā būs,vai arī kā nekad nebūs un tā.un es reti kādam saku,ko domāju,jo redziet,man liekas,man ir sakrājušies nedaudz daudz noslēpumi.nu labi,viņu nav ārprātā daudz,bet kad es sāku par tiem visiem domāt,es domāju ilgi.tāpēc man patīk gulēt bet neaizmigt,ilgi braukt tramvajā,ilgi staigāt.jo tad es visu nedaudz pārdomāju. kad tad lai es citreiz to daru,parasti mani kāds vai kaut kas traucē.un tagad es domāju un nesaprotu.jā jā es zinu,viss un visi mainās,bet ja nu tik ļoti gribas,lai paliek tā,kā ir? oh no.
redziet,problēma tāda,ka man ir bail pajautāt,kāpēc tā un kāpēc šitā.es sēžu un gaidu atbildi,un ziniet ko,bieži vien viņa,lai kāda arī būtu,arī atnāk.! ai man apnika.man gribas gulēt.man gribas zināt.ļoti.